Sāksim ar pamatideju. Visas termokameras darbojas, uztverot siltumu, nevis gaismu. Šo siltumu sauc par infrasarkano starojumu jeb siltumenerģiju. Viss mūsu ikdienas dzīvē izdala siltumu. Pat auksti objekti, piemēram, ledus, joprojām izstaro nelielu daudzumu siltumenerģijas. Termokameras savāc šo enerģiju un pārvērš to attēlos, ko mēs varam saprast.
Ir divu veidu termokameras: ar dzesēšanu un bez dzesēšanas. Abas kalpo vienam un tam pašam mērķim — noteikt siltumu —, taču tās to dara dažādos veidos. Izpratne par to darbības principu palīdz mums skaidrāk saskatīt to atšķirības.
Neatdzesētas termokameras
Visizplatītākais veids ir nedzesējamas termokameras. Tām nav nepieciešama īpaša dzesēšana, lai tās darbotos. Tā vietā tās izmanto sensorus, kas reaģē uz siltumu tieši no apkārtējās vides. Šie sensori parasti ir izgatavoti no tādiem materiāliem kā vanādija oksīds vai amorfs silīcijs. Tie tiek glabāti istabas temperatūrā.
Neatdzesējamas kameras ir vienkāršas un uzticamas. Tās ir arī mazākas, vieglākas un pieejamākas. Tā kā tām nav nepieciešamas dzesēšanas sistēmas, tās var ātri iedarbināties un patērēt mazāk enerģijas. Tas padara tās lieliski piemērotas rokas ierīcēm, automašīnām, droniem un daudziem rūpnieciskiem instrumentiem.
Tomēr neatdzesētām kamerām ir daži ierobežojumi. To attēla kvalitāte ir laba, bet ne tik asa kā atdzesētām kamerām. Tām var būt arī grūtības noteikt ļoti mazas temperatūras atšķirības, īpaši lielos attālumos. Dažos gadījumos fokusēšanai var būt nepieciešams ilgāks laiks, un tās var ietekmēt ārējais karstums.
Dzesējamas termokameras
Dzesējamās termokameras darbojas citādi. Tām ir iebūvēts kriogēnais dzesētājs, kas pazemina sensora temperatūru. Šis dzesēšanas process palīdz sensoram kļūt jutīgākam pret nelielu infrasarkanās enerģijas daudzumu. Šīs kameras var noteikt ļoti nelielas temperatūras izmaiņas — dažreiz pat 0,01 °C.
Tāpēc atdzesētās kameras nodrošina skaidrākus un detalizētākus attēlus. Tās var arī redzēt tālāk un atklāt mazākus mērķus. Tās tiek izmantotas zinātnē, militārajās, drošības un meklēšanas un glābšanas misijās, kur svarīga ir augsta precizitāte.
Taču dzesējamām kamerām ir daži trūkumi. Tās ir dārgākas, smagākas un tām nepieciešama lielāka apkope. To dzesēšanas sistēmu iedarbināšana var aizņemt laiku, un tām var būt nepieciešama regulāra apkope. Skarbos apstākļos to jutīgās detaļas var būt vairāk pakļautas bojājumiem.
Galvenās atšķirības
● Dzesēšanas sistēmaDzesējamām kamerām ir nepieciešams īpašs dzesētājs. Nedzesējamām kamerām tas nav nepieciešams.
●JūtībaDzesējamās kameras uztver mazākas temperatūras izmaiņas. Nedzesējamās kameras ir mazāk jutīgas.
●Attēla kvalitāteDzesējamās kameras rada asākus attēlus. Nedzesējamās kameras ir vienkāršākas.
●Izmaksas un izmērsNeatdzesējamās kameras ir lētākas un kompaktākas. Dzesējamās kameras ir dārgākas un lielākas.
●Startēšanas laiksNeatdzesētas kameras darbojas uzreiz. Atdzesētām kamerām pirms lietošanas ir nepieciešams laiks, lai atdzistu.
Kurš jums ir nepieciešams?
Ja jums ir nepieciešama termokamera vispārējai lietošanai, piemēram, mājas apskatei, braukšanai vai vienkāršai novērošanai, bieži vien pietiek ar nedzesējamu kameru. Tā ir pieejama, viegli lietojama un izturīga.
Ja jūsu darbam nepieciešama augsta precizitāte, detektēšana lielos attālumos vai ļoti mazu temperatūras atšķirību noteikšana, labāka izvēle ir dzesējama kamera. Tā ir modernāka, taču tās cena ir augstāka.
Īsāk sakot, abiem termokameru veidiem ir sava vieta. Jūsu izvēle ir atkarīga no tā, ko jums ir jāredz, cik skaidri jums tas ir jāredz un cik daudz esat gatavs tērēt. Termoattēlveidošana ir spēcīgs instruments, un, zinot atšķirību starp dzesēšanas un nedzesēšanas sistēmām, jūs varēsiet to izmantot gudrāk.
Publicēšanas laiks: 2025. gada 18. aprīlis
